Vēsture

Laika līnija

Kāgjerves muižas stāsts aizsākās gandrīz pirms pieciem gadsimtiem.

1541
Pirmo reizi minēta kā Kawershof, nosaukta toreizējo īpašnieku fon Kaveru dzimtas vārdā.
18. gadsimts
Pēc Lielā Ziemeļu kara muiža piederēja Golovinu un Goļicinu dzimtām.
1801–1838
Gan Karulas, gan Kāgjerves muiža pieder fon Brīgenu dzimtai.
1838
Frīdrihs Morics fon Grote izsolē iegādājas muižu.
1861
Nikolajs fon Grote liek uzcelt Kāgjerves muižas kungu māju.
19. gs. 80. gadi
Tiek izveidots Alamõisa rūpniecības komplekss — viens no lielākajiem un modernākajiem šāda veida kompleksiem Igaunijā. Tajā darbojas alus darītava, vilnas fabrika, kokzāģētava, miltu dzirnavas, dēļu zāģētava, ķieģeļu ceplis un pienotava.
1918
Heinriha fon Grotes ģimene atstāj Igauniju.
1924–2007
Muižas ēkā darbojas Kāgjerves skola. Leģendārais skolas direktors Johanness Lukins ir arī izcils fotogrāfs.
2013
Bijusī muižas un skolas ēka nonāk privātīpašumā.
2019
Ar čaklo skolēnu darba nometnes dalībnieku palīdzību tiek ierīkots rožu dārzs.
2022
Atjaunotais tornis tiek atvērts apmeklētājiem.

Fon Grotu dzimta Kawershof muižā

Pēc Brīgena nāves Karulas un Kāgjerves muižas tika izsolītas. 1838. gadā muižu iegādājās Frīdrihs Morics fon Grote. Kopā ar dēlu Nikolaju viņš izveidoja Alamõisa rūpniecības kompleksu.

Viņu ieguldījumu reģiona attīstībā ir grūti pārvērtēt — muiža kļuva par visas apkārtnes saimniecisko un kultūras centru.

Alamõisa rūpniecības komplekss

Alamõisa rūpniecības komplekss atrodas 2 km uz rietumiem no Mäemõisa kungu mājas, pie Kāgjerves strauta. Pazīstams arī kā Kawershof Fabrik jeb Grotenhof, tas savulaik bija viens no lielākajiem un modernākajiem muižu rūpniecības kompleksiem Igaunijā.